Pīles

Indijas skrējējpīles


Svars tēviņam 1.6-2.3kg, mātītēm 1.4-2kg, gadā izdēj līdz 200 olām un  šīs pīles pieder pie "vieglo' pīļu grupas ar nozīmi - olas un kaitēkļu kontrolētāji... Viņu dzimtene ir  nevis Indija, bet gan Malaizija , Java , Indoķīna un viņas ir izteiktas sauzemes pīles  - vairāk pavada laiku barojoties uz zemes, nekā ūdenī - tas nozīmē, ka viņām pilnīgi pietiek ar bļodu ūdens. Dzīvo 8-10 gadi . Indijas skrējējpīle atšķiras no citām pīlēm ar to, ka iznīcina daudz vairāk kaitēkļu veidu nekā citas un viņas ēd arī tos gliemežus , kas ir rūgti un citas pīles tos neēd. No pieredzes - Skrejpīli pat var palaist glaunā puķu dobē - zinu, ka nekas netiks sabradāts un izmīcīts.Vācijā Indijas Skrejpīles audzē speciāli vīnogu dārziem, lai tos varētu atbrīvot no kaitēkļiem nelietojot ķimikālijas.

 

Pundurpīle jeb Zvanu pīle


Zvanu pīle (Call duck) savu nosaukumu ieguvusi no holandiešu vārda „kooi”, kas nozīmē būris vai lamatas, jo šīs pīles gadsimtiem ilgi izmantoja par mānekļiem pīļu medībās.

Šo pīļu izcelsmes vieta ir Nīderlande, kur sākotnējais mērķis, kā izmantoja šīs pīles, bija medību mānekļi. Šīs pīles skaļā balss tika izmantota, lai ievilinātu citas pīles piltuvveida lamatās. Tiek uzskatīts, ka tomēr Nīderlandē bijusi otrā vieta, kur tika uzlabotas šīs pīles īpašības, un sākotnējā izcelsmes vieta esot Tālie Austrumi (šis uzskats varētu būt taisnība arī tādēļ, ka Zvanu pīles ķermenis uzbūves ziņā pārāk atšķiras no Eiropā sastopamās meža pīles.

Lielbritānijā Zvanu pīle tika ievesta 1850. gadā, un tā bija viena no pirmajām 6 ūdensputnu sugām, kurai tika izstrādāts standarts. Tiesa, vēl 20.gs šī pīle bija reti sastopama. Mūsdienās šķirne ir atjaunota un gūst popularitāti audzētāju vidū. 1874. un 1935.gadā ASV Zvanu pīles Pelēkā un Baltā versija tika iekļauta aprakstos kā ideālā standarta piemērs Zvanu pīlei. Zvanu pīles izmantot par mānekli pīļu medībās aizliedza, uzskatot to par nežēlīgu un necilvēcīgu praksi. Mūsdienās šie putni ir populāri izstāžu putni, un Ziemeļamerikā Zvanu pīles čempionātos tiek izstādītas vairāk kā jebkurš cits ūdensputns.

Zvanu pīle ir maza, viegli audzējama, neprasa daudz vietas un nav izvēlīga barības ziņā. Šīs pīles ārzemēs ir vienas no populārākajām, ko tur dīķos, kā dekoratīvu elementu. Tiesa, Zvanu pīlei ir ļoti skaļa balss. Kad pīles ir satrauktas vai atdalītas no citām, to skaļo balsi var izbaudīt pilnībā. Zvanu pīles ir rotaļīgas, viegli pieradināmas un dažādos krāsu toņos. Zvanu pīle ir enerģētiska un aktīva, pieskaitāma dekoratīvajiem putniem. Pīles ķermenis ir mazs, sver aptuveni 0,7 kg. Ķermenis bļodveida, ar mazu, apaļu galvu, īsām kājām un maziem spārniem. Pīlēm sastopamas vairākas krāsu variācijas: pelēka, zila, pasteļtoņu, haki, brūna, šokolādes, sniegbalta, balti-melnā „žagata”, kanēļkrāsas. Pīle gadā izdēj 25-75 olas.

Zvanu pīļu turēšana daudz neatšķiras no citu ūdensputnu turēšanas un kopšanas, taču ir daži knifi: zvanu pīles ir nelielas, tādēļ tām vajag platus, bet seklus, nevis dzīļus dīķus vai ūdens traukus (līdzīgi kā Indijas skrējējpīlēm). Pīles ieteicams turēt aplokā, kuram virsū ir tīkls, un naktīs sadzīt kādā guļamtelpā, jo šo pīļu šķirni ir iecienījušas lapsas. Zvanu pīļu mājoklī obligāti nepieciešama vieta, kur tām patverties no saules. Pīlēm mēdz būt problēmas ar aptaukošanos, kas mātītēm izraisa problēmas olu dēšanā, tādēļ barība jānormē atbilstoši pīles mazajam augumam, iekļaujot pīļu ēdienkartē vitamīnus.  Pamatā pīles baro ar dažādiem graudu maisījumiem, vienmēr jābūt pieejamam tīram dzeramajam ūdenim.

Atgriezties