Šetlandes poniji

Bruno un Klinta...


 Šetlandes ponijs ir zirgu dzimtas (Equidae) zirgu ģints (Equus) mājas zirgu (Equus caballus) Šetlendas salu poniju šķirne.
Ņemot vērā ponija mazo izmēru, zirdziņi ir vieni no spēcīgākajiem visā zirgu dzimtā. Tas ir spējīgs nest pieaugušu vīru pāri kalniem, un tas var vilkt smagas kravas, kas var būt divas reizes smagākas par pašu poniju. Lielie vezumnieki var vilkt apmēram pusi no sava svara.
Šetlandes poniji salās dzīvo kopš bronzas laikmeta. Ir daudz diskusiju par to, no kurienes tieši ieradās mazie poniji, iespējams, ka poniji Šetlendas salās ieradās no Skandināvijas pirms 10 000 gadiem. Līdz pēdējam ledus laikmetam salas bija savienotas ar Skandināviju. Viens no uzskatiem ir tāds, ka tie ir cēlušies no primitīvā tundras zirga, citi uzskata, ka tie ir pēcteči ķeltu ponijiem. Ponijus pagātnē izmantoja dažādiem lauksaimniecības un mājsaimniecības darbiem.
19. gadsimtā, sākoties rūpniecībai, Šetlandes ponijus sāka intensīvi lietot ogļu raktuvēs. Tūkstošiem poniju tika izvesti uz lielo salu - Lielbritāniju. Smagais darbs attīstīja smago Šetlandes poniju tipu. Vietējie iedzīvotāji ļoti augstu vērtēja savus mazos zirdziņus, jo abu izdzīvošana bija atkarīga vienam no otra. Poniji ne tikai darīja smagus darbus, to garo krēpju un astes astrus lietoja zvejas tīklu un auklu pagatavošanai, kā arī gultas matraču pildīšanai.

Šķirne mūsdienās ir ļoti populāra, un tā ir sastopama gandrīz visur pasaulē, gan Eiropā, gan Amerikā, gan Austrālijā. Ponijs ir kļuvis par mājas mīluli, un tie bieži ir bērnu pirmie jājamzirgi. Ponijs ir vienā augumā ar bērnu, tādēļ rada bērniem drošības sajūtu. Ponijus izmanto arī iejūgā. Amerikā un Anglijā Šetlandes ponijus apmāca par aklo cilvēku pavadoņiem, tas var kļūt par labāku pavadoni nekā suns. Ponijs, salīdzinot ar suni, ir jāapmāca ilgāk, bet tas dzīvo ilgāk par suni, un darbu izpilda precīzāk.
Arī Latvijā Šetlandes poniji paliek arvien populārāki starp zirgu mīļotājiem. Šetlandes ponijs ir izmantots vairāku šķirņu izveidē, kā, piemēram, falabella un Amerikas ponijs.
Šetlandes poniji ir neliela auguma, to augstums skaustā ir 86 - 107 cm. Šetlandes ponijam ir maza galva, reizēm tā profils ir ieliekts. Tam ir plati novietotas acis un mazas ausis. Ponijam ir īss, muskuļains kakls, kompakts un stingrs augums, spēcīgas, paīsas kājas salīdzinot ar ķermeņa garumu. Lai arī mugura ir īsa, tā ir plata. Ponijam ir garas un biezas krēpes un aste. Ziemā tam uzaug biezs, dubults kažoks.
Šetlandes ponijam ir gandrīz visas iespējamās krāsas, ieskaitot dārku. Galvenokārt tie ir melni, rudi, bēri, sirmi, palsi, pāti, salni, pāli un sudrabskari. Netiek reģistrēti lāsumaini Šetlandes poniji, kā arī poniji ar šampanieša gēnu, lai gan tādi poniji reizēm ir sastopami, kad Šetlandes ponijs ir bijis sakrustots ar citu šķirni.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atgriezties