Savvaļas dzīvnieku glābšanas ētika

IEVADAM

Mēģināsim palīdzēt ar padomu ikvienam, kas ir sastapies vai vēl tikai sastapsies ar problēmu – atradu mežā, uz ceļa, pagalmā vai uz balkona savvaļas dzīvnieku!!!! Vai tas ir bezpalīdzīgā stāvoklī nonācis savvaļas dzīvnieks? Ko darīt?

Bieži mēs lasām un dzirdam par atrastiem savvaļas dzīvniekiem, kuri, cilvēkaprāt, ir nonākuši nelaimē un viņus vajag „glābt”. Bet varbūt ne vienmēr tā ir.... Šeit mēģināsim aprakstīt – kas tad ir „bezpalīdzīgā stāvoklī nonācis savvaļas dzīvnieks” un „varbūt, tas tomēr ir mazulis, kas paslēpies zem lapas vai pie koka, un gaida mammu”... Mēģināsim Jums sniegt padomu – kā palīdzēt savvaļas dzīvniekam, varbūt nemaz viņu neņemot un nekur nenesot. Gadījumi ir visdažādākie un visus, biežāk sastopamos, arī centīsimies Jums izskaidrot.

 

 

SAVVAĻAS DZĪVNIEKUS TURĒT NEBRĪVĒ NAV ATĻAUTS!!!

AKTUĀLI DABĀ

Savvaļas dzīvnieku glābšanas ētika

Apgalvojums, ka nelaimē nokļuvušus savvaļas dzīvniekus nevajag glābt, jo dabā jābūt „dabiskajai izlasei” ir pareizs tikai attiecībā uz dabiskiem, cilvēka nepārveidotiem apstākļiem. Ir izpētīts, ka mūsdienās dzīvnieku dabiskā bojāeja aizņem mazu daļu, salīdzinot ar to, cik dzīvnieku iet bojā cilvēku rīcības dēļ. Daži piemēri:

* Autoceļi, uz kuriem mašīnas nobrauc dzīvniekus, bet putni nereti ieskrien mašīnu vējstiklos un iet bojā.

*  Sadzīves atkritumi. Dzīvnieki saēdas polietilēna plēves, līmi, un nobeidzas. Kad putniem polietilēna maisiņi aptinas ap kāju, tie nespēj vairs normāli lidot. Sīkākus dzīvnieciņus nereti tukšā stikla vai skārda iepakojumā ievilina sakrājies ūdens vai produkta atliekas. Iekšā viņi prot tikt, bet ārā – ne. Viņu dzīve tur arī beidzas. Zvēri un putni apēd saindētas peles utt.

• Lauksaimniecības intensifikācija. Katru gadu sapļauj un sakropļo dzīvnieku mazuļus, kuri nespēj aizbēgt no lauksaimniecības tehnikas. Šiem dzīvniekiem ir jāpalīdz! Te nedarbojas dabiskā izlase, tie ir cilvēku upuri. Atsakoties palīdzēt šādā veidā nelaimē nokļuvušiem dzīvniekiem, cilvēki savu negatīvo ietekmi uz dabu palielina vēl vairāk.

Bērni, kuriem bērnībā nav iemācīta saudzīga attieksme pret dzīvo dabu, pieauguši nebūs žēlsirdīgi arī pret cilvēku slimībām, vājumu utt. Palīdzot dabai, glābjot, kad tas vajadzīgs, un pareizi rehabilitējot dzīvniekus, mēs atmaksājam dabai vismaz nelielu daļiņu sava parāda! Galu galā – arī mēs, cilvēki, esam tikai Dabas daļa!

 

VAI GLĀBT?

Ko vajag glābt?

 Pavasaris un vasara ir tas laiks, kad savvaļā zvēriem un putniem dzimst pēcnācēji, un cilvēkam iespējams ar tiem sastapties. Dzīvnieku mazuļi sākumā ir pārāk vārgi, lai sekotu saviem vecākiem, bet tas nenozīmē, ka viņi ir „pamesti” un cilvēkiem tie steidzīgi būtu „jāglābj”.

Cilvēku palīdzība ir vajadzīga tikai tiem zvēriem un putniem, kuri ir guvuši traumas un tiem mazuļiem, kuri tiešām ir bāreņi jeb arī atrodas vietās, kuras nav dabiskas to izdzīvošanai. Nevajadzīgi (un nepareizi) „glābjot” savvaļas dzīvniekus, mēs vēl vairāk pastiprinām savu negatīvo iedarbību uz dabu.

Cilvēkiem parasti nav ne prakses, ne pieredzes, lai pareizi rūpētos par savvaļas dzīvniekiem un putniem. Nepareizi turēti vai arī nepareizi atlaisti atpakaļ dabā, zvēri un putni bieži vien iet bojā.

Katrā gadījumā, kad sastopat mežā vai pļavā, jūsuprāt, pamestu mazuli vai zvēru ar netipisku uzvedību, būtu vēlams sazināties ar kādu speciālistu, mierīgi aprakstīt situāciju un kopīgi izlemt, ko darīt tālāk. Atcerieties – patvaļīgi nest zvēru vai putnu uz mājām un turēt ir aizliegts ar likumu!

Latvijā savvaļas putnu turēšanu mājās regulē Dzīvnieku aizsardzības likums:

27.pants. Savvaļas medījamo dzīvnieku sagūstīt un turēt nebrīvē ir atļauts, ja saņemta attiecīga Valsts meža dienesta atļauja, bet savvaļas nemedījamo dzīvnieku sagūstīt un turēt nebrīvē ir atļauts, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja.

(08.07.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.08.2003.) 33.pants. Savvaļas dzīvnieku īpašniekam nepieciešams normatīvajos aktos paredzēts dokuments par katra dzīvnieka izcelsmi (likumīgu iegūšanu).

 

Ir jāpalīdz:

* Ja dzīvniekam ir skaidri redzams lūzums, vaļēja brūce vai cita trauma;

 * Ja skaidri zināms, ka mazuļa māte ir gājusi bojā (dzemdībās, zem automašīnas, nošauta utt.), bet mazulis ir dzīvs;

• Mājas pagalmā ir ienācis mazulis, kurš nebaidās no cilvēkiem un neiet prom;

• Mazulis ir kaut kur iekritis, jau novārdzis utt.;

* Ja sadursmē ar transportu ir cietis pieaudzis dzīvnieks, un pēc vetārsta konsultācijas ir nepieciešams dzīvnieku dažas dienas paturēt iežogojumā, pēc tam to var atlaist atpakaļ dabā;

• Viens no samērā bieži sastopamiem gadījumiem – nokritusi stārķa ligzda ar putnēniem. Ja putnēni nav traumēti, tad izeja no situācijas ir mākslīgās ligzdas uzstādīšana, kurā ievieto mazuļus – parasti vecāki turpina par tiem rūpēties. Pieaugušie stārķi nerūpējas par mazuļiem, ja tie paliek uz zemes.

Uzmanību!

Ja mežā jums nāk klāt pieaudzis dzīvnieks, esiet piesardzīgi un pēc iespējas izvairieties no jebkādas saskares ar to! Ļoti iespējams tas ir trakumsērgas gadījums. Otra iespēja – zvērs ir audzis pie cilvēkiem un atlaists dabā. Tāds dzīvnieks var būt bīstams, jo zaudējis bailes no cilvēka!

 

Nav jāpalīdz:

* Ejot pastaigāties un sastopot (uz taciņas, blakus tai, pļavā utt.) mierīgi guļošu mazuli (stirnēnu, briedēnu, zaķēnu, pūčulēnu utt.), atstājiet to, kur tas ir un ejiet prom. Ja mazulis guļ uz takas, pa kuru staigā daudz cilvēku, tad variet to uzmanīgi panest dažus metrus tālāk, nost no takas, bet uzmanieties, lai mazulis nesāk jums sekot;

* Ja suns trenkā kādu zvēru vai tā mazuli, tad savāciet suni, bet pašu mazuli, ja vien tas nav savainots, atstājiet;

* Putnēni visticamāk atrodas vecāku uzraudzībā, jo bieži pamet ligzdu pirms iemācījušies kārtīgi lidot. Tie mēdz slēpties zālē, kur vecāki turpina tos barot, un viņi mācās arī atrast barību paši.

Ņemiet vērā:

 - Cilvēku izaudzināti stirnu vai staltbriežu tēviņi pieauguši parasti kļūst bīstami – ir rūpīgi jāapsver visi par un pret pirms ķerties pie to „glābšanas”– jābūt skaidrībai par to nākotni;

 - Ja dzīvnieks ir stipri traumēts, humānākā izeja ir tā iemidzināšana, nevis ļaut tam ilgi mocīties, kamēr tas nomirst no sāpēm vai bada;

- Tikko dzimušiem mazuļiem piemīt instinkts sekot kustīgiem objektiem – neejiet tiem klāt, lai viņi nesāk sekot Jums!

- Uzskata, ka „ja cilvēks pieskarsies putnēnam vai uzpūtīs tam elpu, vecāki to vairs nepieņems utt.”. Tā ir kļūda, jo oža putniem nav īpaši attīstīta (protams, nevajag pētīt šos putnēnus ligzdās).

 PAR MAZUĻIEM

Mežā zvērēni un putnēni nemaz nav bārenīši. Lielākais vairums putnu, pametot ligzdu, nemaz nemāk lidot. Viņi slēpjas krūmos, zālē un ar pīkstieniem signalizē par sevi vecākiem. Putnu mammas un tēti diezgan ilgi vēl piebaro savus bērnus, līdz tie var doties paši pasaulē...

Mežā parādīsies arī apspalvojušies putnu mazuļi, kas gan vēl īsti lidot nemāk. Bieži vien viņus var satikt uz zemes. Pirmais kas ienāk prātā cilvēkam: mazulis ir izkritis no ligzdas un tūlīt aizies bojā... Putnēnus ķer , liek atpakaļ vai nes mājās un cenšas izbarot, bet par nožēlu viņi iet bojā. Ne jau visa barība tiem ir piemērota. No dabas paņemts dzīvnieks, nesaprotot cilvēku, ne tikai atsakās ēst, bet izjūt arī tik milzīgu stresu, no kura tas ne vienmēr atlabs...

 

 

KONTAKTI

 Ja rodas situācija, kurā Jūs neziniet kā rīkoties,tad varat griezties pēc padoma:

Zvēri (Līgatne) – tel. 26553318

Putni (Sigulda) – tel. 29146176

Notriekti savvaļas dzīvnieki - Valsts Meža Dienests

LIKUMDOŠANA

 16.03.2000. likums "Sugu un biotopu aizsardzības likums" ("LV", 121/122 (2032/2033), 05.04.2000.) [stājas spēkā 19.04.2000.] ar grozījumiem:

 15.09.2005. likums ("LV", 153 (3311), 27.09.2005.) [stājas spēkā ar 11.10.2005.]

 26.10.2006. likums ("LV", 180 (3548), 09.11.2006.) [stājas spēkā ar 01.01.2007.]

 07.05.2009. likums ("LV", 82 (4068), 27.05.2009.) [stājas spēkā ar 10.06.2009.]

 12.06.2009. likums ("LV", 96 (4082), 19.06.2009.) [stājas spēkā ar 01.07.2009.]

 01.12.2009. likums ("LV", 194 (4180), 10.12.2009.) [stājas spēkā ar 01.01.2010.]

Redakcijas: [19.04.2000] [11.10.2005] [01.01.2007] [10.06.2009] [01.07.2009] [01.01.2010] [01.04.2010]

Grozījumi

01.12.2009. likums "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā" (Latvijas Vēstnesis, 194 (4180), 10.12.2009.)

12.06.2009. likums "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā" (Latvijas Vēstnesis, 96 (4082), 19.06.2009.)

 07.05.2009. likums "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā" (Latvijas Vēstnesis, 82 (4068), 27.05.2009.)

26.10.2006. likums "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā" (Latvijas Vēstnesis, 180 (3548), 09.11.2006.)

15.09.2005. likums "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā" (Latvijas Vēstnesis, 153 (3311), 27.09.2005.)

Uz likuma pamata izdotie tiesību akti 16.03.2010. MK noteikumi Nr.267 "Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 50 (4242), 30.03.2010.)

16.03.2010. MK noteikumi Nr.260 "Noteikumi par starptautiskās tirdzniecības apdraudēta savvaļas dzīvnieka reģistrēšanas valsts nodevu" (Latvijas Vēstnesis, 45 (4237), 19.03.2010.)

 06.10.2009. MK noteikumi Nr.1139 "Starptautiskās tirdzniecības apdraudēto savvaļas sugu īpatņu uzglabāšanas, reģistrācijas, turēšanas nebrīvē, marķēšanas, tirdzniecības un sertifikātu izsniegšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 161 (4147), 09.10.2009.)

15.09.2009. MK noteikumi Nr.1055 "Noteikumi par to Eiropas Kopienā nozīmīgu dzīvnieku un augu sugu sarakstu, kurām nepieciešama aizsardzība, un to dzīvnieku un augu sugu indivīdu sarakstu, kuru ieguvei savvaļā var piemērot ierobežotas izmantošanas nosacījumus" (Latvijas Vēstnesis, 149 (4135), 18.09.2009.)

20.11.2007. MK noteikumi Nr.778 "Kārtība, kādā zemes lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem" (Latvijas Vēstnesis, 188 (3764), 22.11.2007.)

 24.04.2007. MK noteikumi Nr.281 "Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas"

27.03.2007. MK noteikumi Nr.212 "Noteikumi par putnu sugu sarakstu, uz kurām neattiecas aizliegtās darbības" (Latvijas Vēstnesis, 54 (3630), 30.03.2007.)

 27.03.2007. MK noteikumi Nr.211 "Noteikumi par putnu sugu sarakstu, kurām piemēro īpašus dzīvotņu aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu sugu izdzīvošanu un vairošanos izplatības areālā" (Latvijas Vēstnesis, 54 (3630), 30.03.2007.)

 19.12.2006. MK noteikumi Nr.1019 "Noteikumi par 1973.gada Vašingtonas konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām noteiktās atļaujas un sertifikāta izsniegšanas valsts nodevas apmēru, nodevas maksāšanas kārtību un atvieglojumiem" (Latvijas Vēstnesis, 204 (3572), 22.12.2006.)

 21.02.2006. MK noteikumi Nr.153 "Noteikumi par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu" (Latvijas Vēstnesis, 33 (3401), 24.02.2006.)

31.07.2001. MK noteikumi Nr.345 "Kārtība, kādā zemes lietotājiem nosakāmi zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītiem būtiskiem postījumiem" (Latvijas Vēstnesis, 115 (2502), 03.08.2001.) /zaudējis spēku/

13.03.2001. MK noteikumi Nr.117 "Noteikumi par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu" (Latvijas Vēstnesis, 43 (2430), 16.03.2001.) /zaudējis spēku/

30.01.2001. MK noteikumi Nr.45 "Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi"

23.01.2001. MK noteikumi Nr.34 "Nemedījamo sugu indivīdu iegūšanas, Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas dzīvnieku ieviešanas (introdukcijas), kā arī dzīvnieku populācijas atjaunošanas dabā (reintrodukcijas) atļauju izsniegšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 15 (2402), 26.01.2001.)

Atgriezties